Pavasara nogurums

• Pavasaris ir brīnišķīgs ziedēšanas laiks, spilgta saule un zilas debesis. Kad nāk pavasaris, mūsu ziemīgais, pat miegainais dzīves ritms mainās, mūsu ķermenis pamostas un gatavojas aktīvajai pavasara sezonai. Bet te pēkšņi – letarģija, nespēks un nogurums. Mēs skatāmies spogulī – sausa āda, tumši loki zem acīm, grumbas. Tas viss liecina par vitamīnu, īpaši C vitamīna nepietiekamību!
• Ar šo vitamīnu ir saistīti daudzi svarīgi procesi mūsu organismā. Tātad, ja jums lobās āda, asiņo smaganas, ir gļotādu iekaisums, bezmiegs, aizkaitināmība, vērojams palielināts nogurums un redzes traucējumi, nemaz nerunājot par to, ka viss notiek ne tā, kā gribētos un nav spara aktivitātēm, tad iemesls tam – jums vienkārši trūkst C vitamīna.
• Kas mums jāzina par C vitamīnu? Ieteicamā C vitamīna diennakts deva ir 70 – 100 mg. Tomēr šie skaitļi ir aptuveni (atkarībā no vecuma un dzīvesveida). Ko mums vajadzētu darīt? Nesteidziet doties uz tuvāko aptieku, lai iegādātos sintētiskas C vitamīna tabletes! Dabiskie produkti, kas satur vitamīnus to dabiskajā formā, nenodara kaitējumu pat tad, ja tie tiek patērēti neierobežotā daudzumā. Sintētiskie farmaceitiskie vitamīni ar šādu īpašību nevar lepoties, tāpēc – esiet uzmanīgi. Tos var lietot tikai atbilstoši tiem kursiem, kādi norādīti iesaiņojumā esošajās rekomendācijās.
• Attiecībā uz C vitamīnu ir svarīgi atcerēties, ka termiskās apstrādes laikā C vitamīns tiek aktīvi iznīcināts (tas pats notiek, kad tas nonāk saskarē ar metālu). Tāpēc, kad vien iespējams, ieteicams pārtikas produktus (augļus, dārzeņus) izmantot neapstrādātus – svaigus, saldētus vai žāvētus, veselus, salātos vai dzērienos.
• Bet, protams, mums ir vajadzīgas dažādas barības vielas, ne tikai C vitamīns. Pavasara dienās pieaugošā vajadzība pēc papildu enerģijas var pārsniegt mūsu ķermeņa spēju tikt galā ar šīm pārmaiņām. Tas noved pie stresa un pastāvīga noguruma.
• Mūsu ķermenim ir tendence jebkādas izmaiņas – gan iekšējās, gan ārējās – uztvert kā stresa avotu. Sezonas izmaiņas ir liels drauds homeostāzei, iekšējās vides noturībai, un ķermenis smagi strādā, lai atjaunotu un stiprinātu pēc ziemas novājināto imūnsistēmu.
• Ziemā, kad gaišo stundu ir mazāk, mūsu ķermenis samazina serotonīna – laba garastāvokļa un laimes hormona – līmeni, savukārt dopamīna jeb motivācijas hormonu līmeni samazina mazāks daudzums fizisko aktivitāšu. Vienlaikus palielinās kortizola jeb stresa hormonu līmenis. Šo iemeslu dēļ daudzi jūtas novārguši, mazāk motivēti, ir noguruši un izjūt dzīvesspara nepietiekamību, īpaši ziemas sezonas beigās.
• Enerģijas trūkumu var izraisīt vitamīnu trūkums organismā. Piemēram, galvenie enerģijas avoti ir D un C vitamīni, kuru pietiekamība ir tieši atkarīga no saules gaismas pieejamības un svaigu augļu un dārzeņu patēriņa.
• Pavasara nogurumu ietekmē arī tādi faktori kā paaugstināts libido un reproduktīvais spēks, vielmaiņa, kas vēl nav pielāgojusies izmaiņām, kā arī miega traucējumi.
• Pavasara noguruma simptomi ir apetītes zudums, pastāvīgs nogurums, uzmanības un koncentrēšanās grūtības, nemierīgs miegs un miegainība, galvassāpes, izklaidība, maņu uztveres traucējumi, vāji refleksi un reakcija uz stimuliem, motivācijas trūkums, zema imunitāte, vāja uzmanība un atmiņa, palēnināta reakcija, garastāvokļa svārstības, trauksme, zems tonuss, problēmas ar gremošanu un asinsspiedienu.
• Galvenais veids, kā tikt galā ar pavasara nogurumu, ir mazināt stresu un palielināt iekšējās enerģijas līmeni. Tādējādi jūs varat saglabāt ķermeņa enerģētisko līdzsvaru, emocionālo stabilitāti un miega režīmu.
• Ieteicams arī dzert daudz dzeramā ūdens. Ūdens attīra ķermeni no toksīniem un paātrina vielmaiņu. Dehidratācija izraisa galvassāpes un nogurumu. Dzeramais ūdens var būt vieglākais un efektīvākais risinājums problēmām, kas saistītas ar pavasara letarģiju.
• Ieteicams izvēlēties tikai veselīgu pārtiku, ēst bieži, bet nedaudz. Pārliecinieties, ka vismaz trešdaļa no jūsu raciona sastāv no svaigiem dārzeņiem un augļiem, lai uzņemtu C vitamīnu. Savukārt, lai iegūtu pietiekami daudz vitamīna B1, kas nepieciešams normālai nervu un asinsrites sistēmai, jūsu ēdienkartē vajadzētu būt pupiņām, riekstiem, sēklām, kā arī zivīm, cūkgaļai, spinātiem, sparģeļiem un kukurūzai.
• Tāpat neaizmirstiet par fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā. Pat 15 minūtes ilga saules iedarbība uz mūsu ādu var sniegt ķermenim D vitamīna dienas devu. Vingrošana un D vitamīns atjauno mūsu spēkus un vitalitāti. Veiciet mērenus aerobikas vingrinājumus, piemēram, 30 minūšu pastaiga vai viegls skrējiens. Fiziskie vingrinājumi ir vienkāršs un efektīvs veids, kā tikai dažu minūšu laikā atjaunot līdzsvaru dvēselē un uzlabot garastāvokli.

Kas ir antioksidanti?

• Antioksidanti – tās ir ķīmiskas vielas, kas cīnās ar oksidēšanās procesiem mūsu šūnās. Galvenais antioksidantu avots ir dažādi augu izcelsmes produkti, taču tie veidojas arī cilvēku organismā. Vairums no mums ir pazīstami ar C un E vitamīniem, beta karotīnu, kā arī minerāliem selēnu un mangānu, taču antioksidanti ir arī nutrienti un tādas ķīmiskas vielas kā flavonoīdi, fenoli, polifenoli un fitoestrogēni.
• Katrs antioksidants iedarbojas atšķirīgi, taču kopā tie veido komandu, kas cīnās ar brīvajiem radikāļiem. Tie novērš oksidēšanās procesus, kas bojā mūsu organisma šūnas un ģenētisko materiālu to iekšienē. Mūsu ķermenis izstrādā brīvos radikāļus, kad pārstrādā ēdienu, kā arī saskarsmē ar saules gaismu un toksīniem – tādiem kā dūmi, apkārtējās vides piesārņojums un alkohols. Antioksidanti kavē brīvo radikāļu veidošanos vai aktīvi ar tiem mijiedarbojas, tādējādi neitralizējot to kaitīgo iedarbību.
• E vitamīns ir atrodams taukvielās (taukos šķīstošs). Tas cīnās ar brīvajiem radikāļiem, kas uzbrūk mūsu šūnu sieniņās esošajām taukvielām, kā arī novērš zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna pārvēršanos formā, kas noved pie asinsvadu sieniņu sabiezēšanas (oksidētais holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām), tā veicinot sirds un asinsvadu slimību rašanos. Vitamīnu E satur nešķelti graudi, augu eļļas (olīvu, saulespuķu, rapšu), rieksti, dārzeņi un zaļumi.
• Vitamīns C ir ūdenī šķīstošs. Tas kavē ļaundabīgo audzēju attīstību vēdera, plaušu un gremošanas sistēmās. C vitamīnu satur zaļi dārzeņi, tomāti un citrusaugļi – tādi kā apelsīni un greipfrūti. Lietojiet termiski neapstrādātus produktus, tādos saglabājas vairāk noderīgu vielu. Ja temperatūra pārsniedz 40 grādus, aktivizējas oksidējošo fermentu graujošā iedarbība.
• Beta karotīns ir taukos šķīstošs karotinoīds (tie ir dzeltenie, oranžie un sarkanie pigmenti augļos un dārzeņos). Mūsu organisms to pārvērš retinolā (A vitamīnā), kas rūpējas par mūsu redzi. Beta karotīnu satur augļi, graudi, burkāni, kabači, spināti un svaigi dārzeņi.
• Likopīns ir karotinoīds, kas kavē ļaundabīgo audzēju attīstību prostatā, plaušās un piena dziedzeros. Teicams likopīna avots ir termiski apstrādāti tomāti, tajos likopīns atrodas mūsu organismam vieglāk pieejamā formā. Vienmēr pievienojiet tomātiem olīvu vai citu eļļu, jo likopīni labi šķīst taukos. Tas palīdz mūsu organismam efektīvāk uzņemt šo barības vielu.
• Selēns atrodas augsnē un ūdenī, šis minerāls ir nepieciešams normālai vairogdziedzera darbībai. Pētījumi apliecina, ka selēns kavē ļaundabīgo audzēju veidošanos, īpaši plaušās, resnajā zarnā un prostatā. Selēnu satur graudi, sīpoli, ķiploki, rieksti, sojas pupiņas, jūras produkti, gaļa un aknas.
• Augļos un dārzeņos ir atrasti vairāk nekā 4000 dažādi flavonoīdi. Katrs augs tos satur savādākā kombinācijā. Tie kavē ļaundabīgo audzēju attīstību, kā arī saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām, kataraktu, artrītu, insultu, atmiņas zudumu un dažādām infekcijām. Flavonoīdus satur zaļā tēja, vīnogas, āboli, sarkanvīns, šokolāde un ogas.
• Taukskābe Omega-3 aizsargā no sirds un asinsvadu slimību, insulta, artrīta, kataraktas, kā arī ļaundabīgo audzēju veidošanās, bet Omega-6 no ekzēmām, psoriāzes un osteoporozes. Šīs neaizvietojamās taukskābes cīnās pret iekaisuma procesiem mūsu organismā, taču mūsu organisms pats tās nesintezē, tās ir atsevišķi jāuzņem no ārienes. Diemžēl pārsvarā cilvēki ar pārtiku uzņem daudz vairāk Omega-6 un daudz mazāk Omega-3 nekā būtu nepieciešams. Vienkārši ņemiet vērā, ka sabalansēta attiecība ir 4 daļas Omega-6 pret vienu daļu Omega-3. Taukskābes satur:
• Omega-3: lasis, tuncis, sardīnes, valrieksti,
• Omega-6: augu eļļa, rieksti, mājputnu gaļa.